Emil i Lönneberga (samling)

Šķiet, visi zina blēņdari Emīlu, kurš kopā ar tēvu Antonu, māti Almu un māsu Īdu dzīvo Kathultas sētā Lennebergā. Zinātkārais un dzīvespriecīgais puika neviļus pastrādā dažādus nedarbus. Tētis par to dusmojas, liek Emīlam sēdēt galdnieka skabūzī un apdomāt savas blēņas. Taču Emīls arī tur nesēž, rokas klēpī salicis, bet griež koka vīriņus. Kādi darbi un nedarbi vēl atrodami zem Emīla naģenes?

Svensonu ģimene dodas uz Vimmerbijas tirgu. Emīls noskata zirgu Lūkasu, ko jau paspējis nopirkt cits zemnieks. Tomēr Emīls nav no tiem bērniem, kas ātri padodas. Un tā viņš uz Lennebergu jāj ar savu zirgu Lūkasu. Par Emīla attapību tēvs ļoti lepojas un aizmirst par viņa pastrādātajām blēņām. Pienāk ziema, kas visu Smolandi noklāj ar baltu sniegu. Emīla mīļais Alfrēds sasirgst. „Kad vajag būt stipram, tad esi stiprs,” iesaucas Emīls un aizved Alfrēdu pie ārsta. „Lennebergas Emīla jaunajos nedarbos” atklāsies, kādi šķēršļi gadījās Emīla ceļā un kā viņš tiem drosmīgi stājās pretī.

Kādā saulainā vasaras dienā kathultieši devās uz Bakhorvas izsoli. Tur Emīls nopirka dažādas mantas. Ļaudis smējās par Emīlu un teica, ka viņa pirkumi ir nederīgi. Un nu klausieties un brīnieties! Emīls atrada pielietojumu gan ugunsdzēsēju sūknim, gan gliemežvāku kārbiņai. Pagāja laiks. Kādā pavasara naktī Emīls izglāba sivēnu. Neviens neticēja, ka sivēns izdzīvos. Tomēr Emīls apņēmās aprūpēt un izaudzināt Ruksi. Viņš iemācīja viņam visādus trikus. „Lennebergas Emīla sivēns” rādīs, kādas dienas un nedienas piedzīvoja Emīls ar Ruksi un par kādu solījumu Emīls savu Ruksi izglāba otrreiz.