1947. gads. Džons Nešs ierodas Prinstonā. Viņš ir matemātikas ģēnijs. Šis cilvēks ir izstrādājis "spēļu teoriju" matemātikā, par ko savā laikā ieguva Nobela prēmiju. Valdība palūdz Džonam palīdzēt atkodēt krievu šifrus, līdz ar ko viņš tiek iesaistīts šausminošā sazvērestībā. Taču tas ko neviens nezināja - viņš ir smagi slims. Viņam ir šizofrēnija. Drīz viņš sastopas ar līdz šim nepazīstamām sajūtām - ar mīlestību. Šīs jūtas viņa dzīvē ienes Alīsija. Uzzinot, ka Džonam ir šizofrēnija, viņa ir satriekta, taču Alīsija nepadodas, liekot pretī briesmīgajai slimībai savu mīlestību. Tagad tikai ar Alīsijas palīdzību Džons spēs atgūt savu garīgo spēku un atgūt izcilā matemātiķa statusu, kādu viņu pazina līdz šim.
Filmai ir trīs sižeta līnijas – mūsdienu zinātnieks un viņa ar vēzi slimā sieva, konkistadors un viņa karaliene un kosmosa ceļotājs tālā nākotnē. Filmas centrā ir mīlestība un īsais, trauslais mūžs. Gados jaunai sievietei Izijai Kreo ir progresējošs smadzeņu audzējs. Izijas vīrs, onkologs Toms Kreo, izmisīgi cenšas atrast līdzekli, kas varētu viņa sievu glābt, tam ziedodams pat iespēju pabūt kopā ar Iziju tai īsajā laika sprīdī, ko viņai vēl atlicis dzīvot. Toms meklē zāles, iespējams, tās varētu pagatavot no Centrālamerikā augoša koka iegūta ekstrakta. Izija lūdz Tomu pabeigt viņas grāmatu “Avots”, šī grāmata simboliski stāsta par viņas slimību kā inkvizīciju, kas paverdzina viduslaiku Spāniju. Viena no grāmatas sižeta līnijām ir konkistadora Tomasa Verdes veiktie mitoloģiskā dzīvības koka meklējumi Centrālamerikas mūžamežā. Toms lasa manuskriptu slimnīcā pēdējā naktī pirms Izijas nāves…