Stāsts ir par vilcienu, kas atspoguļo dzīves ceļu, kurā katrs no mums reiz ir juties gan vientuļš, gan izjutis draudzību un mīlestību. Dispečera balss nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt un tad saminstinoties pasaka, ka vilciens nepieturēs. Par ko mēs īsti tikmēr domājam? Mēs visi apzināmies, ka reiz pienāks brīdis, kad arī mūsu vilciens apstāsies?