Mūziķi Džo un Džerijs, savām acīm redzējuši mafijas izrēķināšanos ar «citādi domājošajiem», ko kājas nes pamet pilsētu, taču ir problēma – vīriešu dzimuma orķestranti nevienam nav vajadzīgi, tādēļ abi kļūst par pievilcīgām lēdijām Džozefīni un Dafni. Ieradušies stacijā, no kurienes vilciens viņas un vēl bariņu laimīgo aizvedīs tālēs zilajās, abas viltus dāmas novērtē situāciju: visapkārt ir pievilcīgas sievietes, bet viņi – vīrieši – nevarēs laist vaļu saviem hormoniem! Un tad parādās Saldumiņš, kura, pēc Džerija vārdiem, izskatās kā nobriedis pumpurs pavasarī.

Aizeks ir divreiz šķīries rakstnieks no Ņujorkas, kurš ir pametis darbu un baidās, ka gaidāmā grāmata viņam nenesīs lielus ienākumus. Viena no viņa bijušajām sievām arī raksta grāmatu par viņu kopā pavadīto laiku. Viņš satiek nedaudz pretenciozo Mēriju, kura tiekas ar Aizeka precēto draugu Jeilu. Sākotnēji viņš Mērijai neiepatīkas, bet tad raisās interese un viņi iemīlas…