Reiz sensenos laikos, tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis - cilvēkēdājs vārdā Šreks. Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Viņa ēdienā piepeši atradās akla pele, viņa gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki sivēntiņi nedeva miera ne mirkli. Viņus visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads. Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās izglābt Lorda līgavu - skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles. Šajā uzdevumā viņam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kurš bija gatavs darīt visu Šreka labā, tikai ne apklust.

Ēzelis, suns, kaķis un gailis tīri labi sadzīvo pie saviem saimniekiem līdz brīdim, kad viņi nejauši padzird, ka viņu saimniece Marta izlēmusi no viņiem vārīt zupu un pagatavot desas. Četri draugi dodas meklēt laimi uz Brēmeni – un tā top pasaulē slavenie Brēmenes muzikanti, kuriem piemineklis uzcelts arī Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Kad Jakobs pamet armiju, solītās algas vietā viņš saņem vien nevērtīgu medaļu un karaļa runu. Viņš nonāk skaistā meža namiņā skaistas sievietes aprūpē. Taču viņa izrādās ļauna ragana. Kad viņš atsakās no sausas akas iznest viņai Zilo lampu, Jakobs atsakās un tiek iegrūsts akā.

Ir pienācis laiks, kad vecajam karalim ir jāatdod tronis vienam no trim dēliem. Tādēļ viņš apsola troni tam, kurš sagādās vissmalkāko paklāju, un palaiž vējā trīs burvju spalvas kā ceļa rādītājus. Vecākie brāļi ir pārliecināti, ka iegūs troni bez īpašas piepūles. Taču trešais dēls tiek apsmiets – viņa spalva tiek iepūsta mežā. Tur puisis satiek burvju vardi, kura viņam sniedz meklēto. Kas notiek tālāk? To redzēsit vienā no skaistajām brāļu Grimmu pasakām par spītību, gudrību un draudzību.