"Tur ir viegli sevi pazudināt," skan bīskapa ceļavārdi jaunajam dāņu mācītājam Lūkasam, dodoties uz Islandi. 19. gadsimta nogalē sala, kur vasarās saule nekad nenoriet, savā skaudrumā biedē un vilina. Misionārs turp kuģo – viņš ir gatavs velt akmeni pēc akmens, lai uzbūvētu baznīcu un uz fotoplatēm iemūžinātu vietējos ļaudis. Viņa pavadonis ir ticīgais islandietis Ragnars ar granītcieto raksturu – viņš zina, kā lasīt upes, verdošās lavas atklāsmes un kaulus izmērcējošās Dieva dusmas. Jo vairāk Lūkass ļaujas ainavai, jo vairāk viņš attālinās no sava mērķa.