Filmas scenārija pamatā ir leģenda par karali Arturu un viņa Apaļā galda bruņiniekiem. Karalim Arturam ir pils Kamelota, bet nav zirga. Tad nu viņš, cerot, ka neviens nepamanīs starpību, tēlo, ka jāj, un pāri šķēršļiem lec ne sliktāk kā zirgs, bet iespaidīgā pakavu klaboņa rodas no divu kokosriekstu čaulu klabināšanas. Pa ceļam viņš savāc vēl vairākus bruņiniekus, un, Dieva mudināti, visi dodas meklēt Svēto Grālu, metoties iekšā piedzīvojumos, kas attēloti komiskās etīdēs. Piemēram, cenšoties ieņemt franču bruņinieka pili, viņi nonāk apšaudē, kur katapultē govis.

Braiens pamazām sāk ienīst romiešu iekarotājus. Viņam iepatīkas dumpīgā ebrejiete Judīte, tāpēc viņš pievienojas “Jūdejas Tautas frontei” jeb JTF. Tā liek Braienam uzrakstīt dumpīgu saukli uz Romas prefekta Pilāta pils mūra, taču viņu pieķer kāds romiešu leģionārs. Neiedziļinājies saukļa saturā, bet sašutis par Braiena šausmīgo gramatiku, viņš liek Braienam pareizi uzrakstīt saukli simts reizes. Pamazām Braiens iekuļas arvien lielākās nepatikšanās, līdz galu galā viņam tiek piespriesta piesišana pie krusta. Filma vairākās aptaujās ir ieguvusi atzinību kā viena no smieklīgākajām komēdijām, lai gan daudzās valstīs tā ilgu laiku bijusi arī aizliegta, piemēram, Itālijā pat vairākas desmitgades reliģisku iemeslu dēļ.

Reiz sensenos laikos, tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis - cilvēkēdājs vārdā Šreks. Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Viņa ēdienā piepeši atradās akla pele, viņa gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki sivēntiņi nedeva miera ne mirkli. Viņus visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads. Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās izglābt Lorda līgavu - skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles. Šajā uzdevumā viņam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kurš bija gatavs darīt visu Šreka labā, tikai ne apklust.