Viena no pasaules kino klasiķa, itāliešu neoreālisma pamatlicēja Federiko Fellini slavenākajām filmām, kas ir aizkustinošs stāsts par cilvēku vientulību, atsvešinātību, par neaizsargātību un cerību. Dželsomīna ir vienkārša, sapņaina meitene, kura uzzina, ka viņas māsa Roza, ceļojošā spēkavīra Dzampano sieva, ir mirusi, un nu spēkavīrs ir ieradies pie Dželsominas mātes, lai ņemtu Dželsomīnu māsas vietā. Nabadzīgā māte pārdod Dželsomīnu Dzampano par nelielu naudas summu un ēdienu. Smalkās, emocionālās meitenes un neiecietīgā, raupjā spēkavīra likteņi no šī brīža ir cieši saistīti visu viņu dzīvi. Spēkavīrs iemāca meiteni spēlēt bungas, trompeti, dejot un izklaidēt publiku, bet izturas necienīgi un rupji. Ar salauztu sirdi, pamesta un atkal atrasta, pievilta, vientuļa visā savā dzīves gājumā, bet cerību pilna – maigā Dželsomīna visās situācijās spēj redzēt pasauli skaistu un brīnumu pilnu.
Maveriks ir pilots. Kad viņš Persijas līcī pārtver dažus MIG, viņa sabiedrotais ir apjucis un krīt izmisumā. Viņiem teju nav degvielas, tādēļ Maverikam izdodas abus nogādāt atpakaļ uz bāzes kuģi. Maveriks tiek nosūtīts uz Labāko šāvēju lidotāju skolu. Viņš cenšas būt labākais pilots un iet vismaz soli pa priekšu pārējiem studentiem. Tā ir pavisam cita pieeja nekā Čārlijam - personai, kurai viņš ir cītīgi pieķēries.