Triloģijas trešā filma ir nosaukta Francijas karoga krāsā un ir veltīta brālībai no franču devīzes "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Studente un modele Valentīna kādu vakaru notriec suni un sastop tā saimnieku, pensionētu tiesnesi, kurš nelikumīgi noklausās kaimiņu telefonsarunas. Starp viņiem izveidojas neparasta draudzība. Vēlāk, dodoties uz Angliju, Valentīnas ceļi krustojas ar tiesneša izspiegoto pāri – Ogistu un Karīnu. Taču ne visiem izdodas šķērsot Lamanšu...
Triloģijas pirmā filma ir nosaukta vienā no Francijas karoga krāsām un ir veltīta brīvībai – pirmajai vērtībai franču devīzē "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Tā stāsta par Žilī Viņonu, kurš izdzīvo satiksmes negadījumā, kurā bojā iet viņas vīrs Patriss, slavens komponists, un abu meita Anna. Sieviete sāk jaunu, savrupu dzīvi Parīzē, izvairoties no cilvēkiem un saistībām. Tomēr jauniegūtajā brīvībā un neatkarībā viņa atklāj nesaraujamu saikni ar citiem, piemēram, Olivjē, kurš ir viņā iemīlējies, kaimiņieni Lisillu un pat vīra mīļāko. Žilī gūst mierinājumu mūzikā, kopā ar Olivjē pabeidzot vīra iesākto Eiropas koncertu. Filma saņēmusi 21 apbalvojumu, tostarp Venēcijas kinofestivāla "Zelta lauvu", un vairākas nominācijas.
Triloģijas otrā filma ir nosaukta vienā no Francijas karoga krāsām un ir veltīta vienlīdzībai – otrajai vērtībai franču devīzē "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Tā vēsta par Karolu – poļu imigrantu, kurš Parīzē strādā par frizieri. Viņa sieva francūziete Dominika pieprasa šķiršanos un nepatiesi apsūdz viņu ļaunprātīgā dedzināšanā. Karolam izdodas atgriezties Varšavā, kur viņš ātri atrod ienesīgu nodarbošanos un izplāno smalku atriebību Dominikai.