Mūziķi Džo un Džerijs, savām acīm redzējuši mafijas izrēķināšanos ar «citādi domājošajiem», ko kājas nes pamet pilsētu, taču ir problēma – vīriešu dzimuma orķestranti nevienam nav vajadzīgi, tādēļ abi kļūst par pievilcīgām lēdijām Džozefīni un Dafni. Ieradušies stacijā, no kurienes vilciens viņas un vēl bariņu laimīgo aizvedīs tālēs zilajās, abas viltus dāmas novērtē situāciju: visapkārt ir pievilcīgas sievietes, bet viņi – vīrieši – nevarēs laist vaļu saviem hormoniem! Un tad parādās Saldumiņš, kura, pēc Džerija vārdiem, izskatās kā nobriedis pumpurs pavasarī.
Atklājusi, ka viņai ir vēzis, Marta nolemj neārstēties, bet gan pavadīt pēdējās mūža dienas pansionātā. Tur viņa sadraudzējas ar domubiedriem un nodibina karsējmeiteņu klubiņu, kurā pārsvarā iestājas sievietes cienījamos gados. Ceļš uz atzinību nav viegls, bet publika tik ļoti novērtē viņu aizrautību, ka beigu beigās viņām dejo līdzi visā pasaulē. Martai pirms nāves izdodas īstenot savu mūža sapni.