Mūziķi Džo un Džerijs, savām acīm redzējuši mafijas izrēķināšanos ar «citādi domājošajiem», ko kājas nes pamet pilsētu, taču ir problēma – vīriešu dzimuma orķestranti nevienam nav vajadzīgi, tādēļ abi kļūst par pievilcīgām lēdijām Džozefīni un Dafni. Ieradušies stacijā, no kurienes vilciens viņas un vēl bariņu laimīgo aizvedīs tālēs zilajās, abas viltus dāmas novērtē situāciju: visapkārt ir pievilcīgas sievietes, bet viņi – vīrieši – nevarēs laist vaļu saviem hormoniem! Un tad parādās Saldumiņš, kura, pēc Džerija vārdiem, izskatās kā nobriedis pumpurs pavasarī.

Pasauli iznīcinājis Lielais karš, sagraujot ikvienu pilsētu savā ceļā, izņemot to, zem kuras trīssimt gadu laikā ir izaugusi vēl viena, kur iedzīvotāji cīnās par labklājības druskām no virszemes. Apakšējās pilsētas izgāztuvē tādējādi nonāk arī kādas kiborgmeitenes atliekas, un doktoram Ido šķiet, ka viņa ir pārsteidzoši līdzīga briesmīgajiem kaujas eņģeļiem, kas reiz piedalījās Lielajā karā.