Braiens pamazām sāk ienīst romiešu iekarotājus. Viņam iepatīkas dumpīgā ebrejiete Judīte, tāpēc viņš pievienojas “Jūdejas Tautas frontei” jeb JTF. Tā liek Braienam uzrakstīt dumpīgu saukli uz Romas prefekta Pilāta pils mūra, taču viņu pieķer kāds romiešu leģionārs. Neiedziļinājies saukļa saturā, bet sašutis par Braiena šausmīgo gramatiku, viņš liek Braienam pareizi uzrakstīt saukli simts reizes. Pamazām Braiens iekuļas arvien lielākās nepatikšanās, līdz galu galā viņam tiek piespriesta piesišana pie krusta. Filma vairākās aptaujās ir ieguvusi atzinību kā viena no smieklīgākajām komēdijām, lai gan daudzās valstīs tā ilgu laiku bijusi arī aizliegta, piemēram, Itālijā pat vairākas desmitgades reliģisku iemeslu dēļ.
Ekscentriskais ņujorkietis Boriss iepazīstas ar daiļu, bet gaužām slikti audzinātu meiteni vārdā Melodija, kura atbraukusi no provinces, lai iekarotu Ņujorku. Viņai iepatīkas Borisa dzīvoklis un dzīvesstils, bet Borisam – pati Melodija. Starp abiem izveidojas neticamas, nereālas un kaislīgas romantiskas attiecības... Taču drīz uz Ņujorku atbrauc arī Melodijas radinieki no dienvidu štatiem, un Borisa līdz šim ļoti mierīgā un līdzsvarotā dzīve pārvēršas par neprognozējamu notikumu virkni.
Uz pasaules neviens nemāk melot. Cik ļoti viens melis varētu ietekmēt šādas pasaules ritumu?