Filmas scenārija pamatā ir leģenda par karali Arturu un viņa Apaļā galda bruņiniekiem. Karalim Arturam ir pils Kamelota, bet nav zirga. Tad nu viņš, cerot, ka neviens nepamanīs starpību, tēlo, ka jāj, un pāri šķēršļiem lec ne sliktāk kā zirgs, bet iespaidīgā pakavu klaboņa rodas no divu kokosriekstu čaulu klabināšanas. Pa ceļam viņš savāc vēl vairākus bruņiniekus, un, Dieva mudināti, visi dodas meklēt Svēto Grālu, metoties iekšā piedzīvojumos, kas attēloti komiskās etīdēs. Piemēram, cenšoties ieņemt franču bruņinieka pili, viņi nonāk apšaudē, kur katapultē govis.
Braiens pamazām sāk ienīst romiešu iekarotājus. Viņam iepatīkas dumpīgā ebrejiete Judīte, tāpēc viņš pievienojas “Jūdejas Tautas frontei” jeb JTF. Tā liek Braienam uzrakstīt dumpīgu saukli uz Romas prefekta Pilāta pils mūra, taču viņu pieķer kāds romiešu leģionārs. Neiedziļinājies saukļa saturā, bet sašutis par Braiena šausmīgo gramatiku, viņš liek Braienam pareizi uzrakstīt saukli simts reizes. Pamazām Braiens iekuļas arvien lielākās nepatikšanās, līdz galu galā viņam tiek piespriesta piesišana pie krusta. Filma vairākās aptaujās ir ieguvusi atzinību kā viena no smieklīgākajām komēdijām, lai gan daudzās valstīs tā ilgu laiku bijusi arī aizliegta, piemēram, Itālijā pat vairākas desmitgades reliģisku iemeslu dēļ.
Drūmā, distopiskā pilsētā kādu pussagruvušu ēku apdzīvo savādi ļaudis. Pirmajā stāvā saimnieko miesnieks. Grūtajos laikos trūkst gaļas, taču viņam izdodas apgādāt savu veikalu ar precēm. Tikmēr pazūd mājas iedzīvotāji. Bijušais klauns Luizons uzsāk darbu namā, nenojaušot, ka viņam draud briesmas. Lai izglābtu jauno vīrieti no sava tēva, miesnieka meita Žilija lūdz palīdzību troglodistiem – dumpīgiem veģetāriešiem, kuri dzīvo pilsētas kanalizācijas sistēmā. Taču viņi nejauši nolaupa kādu citu mājas iemītnieku, un Luizonam pašam nākas aizstāvēties pret izsalkušajiem kaimiņiem.