Filmas scenārija pamatā ir leģenda par karali Arturu un viņa Apaļā galda bruņiniekiem. Karalim Arturam ir pils Kamelota, bet nav zirga. Tad nu viņš, cerot, ka neviens nepamanīs starpību, tēlo, ka jāj, un pāri šķēršļiem lec ne sliktāk kā zirgs, bet iespaidīgā pakavu klaboņa rodas no divu kokosriekstu čaulu klabināšanas. Pa ceļam viņš savāc vēl vairākus bruņiniekus, un, Dieva mudināti, visi dodas meklēt Svēto Grālu, metoties iekšā piedzīvojumos, kas attēloti komiskās etīdēs. Piemēram, cenšoties ieņemt franču bruņinieka pili, viņi nonāk apšaudē, kur katapultē govis.

Students Džefrijs Boumonts atgriežas dzimtajā mazpilsētā pēc tam, kad viņa tēvu piemeklējusi sirdstrieka. Atradis pamestā pļavā cilvēka ausi un sapratis, ka policija neļaus viņam iesaistīties izmeklēšanā, Džefrijs pats cenšas atrisināt šo mistēriju, iesaistot arī izmeklētāja Viljamsa meitu Sendiju, kurai pret puisi rodas simpātijas. Jauniešiem ir aizdomas, ka notikumā iesaistīta skaistā dziedātāja Dorotija Valensa. Pamazām Džefrijs tuvojas Dorotijas tumšajai, sagrozītajai pasaulei, kur sastopas ar šķietami mūžīgā seksa trūkumā dzīvojošo psihopātu Frenku Būtu un iepazīst mazo, jauko pilsētiņu no pavisam citas puses.

Četras kāzas un vienas bēres – tieši tik daudz pasākumu apmeklē zvērinātais vecpuisis Čārlzs, līdz apjauš, ka ir atradis sava mūža lielo mīlestību. Amerikānieti Keriju viņš sastop jau pirmajās draugu kāzās – tāpat arī visās nākamajās, taču kaut kas visu laiku nostājas viņiem ceļā. Čārlzs, kurš vienmēr domājis, ka “es nekad”, beidzot pošas savām kāzām. Neiztrūkstošais britu humors, spilgti personāži, jautri pārpratumi – tas viss romantiskajā komēdijā “Četras kāzas un vienas bēres”.

Roberts Rodrigezs un Frenks Millers atkal ir apvienojušies, lai uz lielajiem ekrāniem atdzīvinātu grafisko noveli “Grēku pilsēta”. Vēl vairāk spriedzes, vēl vairāk kaisles, vēl vairāk asiņu “Grēku pilsētas” otrajā daļā. Kur pilsētas bīstamākie noziedznieki sastopas ar vissīvākajiem pilsētas iedzīvotājiem.