Mūziķi Džo un Džerijs, savām acīm redzējuši mafijas izrēķināšanos ar «citādi domājošajiem», ko kājas nes pamet pilsētu, taču ir problēma – vīriešu dzimuma orķestranti nevienam nav vajadzīgi, tādēļ abi kļūst par pievilcīgām lēdijām Džozefīni un Dafni. Ieradušies stacijā, no kurienes vilciens viņas un vēl bariņu laimīgo aizvedīs tālēs zilajās, abas viltus dāmas novērtē situāciju: visapkārt ir pievilcīgas sievietes, bet viņi – vīrieši – nevarēs laist vaļu saviem hormoniem! Un tad parādās Saldumiņš, kura, pēc Džerija vārdiem, izskatās kā nobriedis pumpurs pavasarī.

Triloģijas trešā filma ir nosaukta Francijas karoga krāsā un ir veltīta brālībai no franču devīzes "Brīvība, vienlīdzība, brālība". Studente un modele Valentīna kādu vakaru notriec suni un sastop tā saimnieku, pensionētu tiesnesi, kurš nelikumīgi noklausās kaimiņu telefonsarunas. Starp viņiem izveidojas neparasta draudzība. Vēlāk, dodoties uz Angliju, Valentīnas ceļi krustojas ar tiesneša izspiegoto pāri – Ogistu un Karīnu. Taču ne visiem izdodas šķērsot Lamanšu...