Ludvigs van Bēthovens, kuru bargais tēvs dēvē par Luisu, uzaug Bonnā, kur tiek uzskatīts par brīnumbērnu. Jau agrā vecumā viņu aizrauj brīvības idejas. Tās atspoguļojas viņa mūzikā, kas laikabiedriem bieži paliek nesaprasta. Dzīves nogalē Bēthovens, savā pasaulē palicis gluži viens, atskatās uz dzīves svarīgajiem notikumiem – skolotāja Nēfes ietekmi, fon Breiningu ģimenes atbalstu, tikšanos ar Mocartu, neatbildēto mīlestību un pārcelšanos uz Vīni.