Jona dzīvo nevainojamā sabiedrībā, ko neplosa kari, nesaskaņas, ciešanas, kurā nav ne prieka, ne atmiņu. Ikviens šajā sabiedrībā dzīvo saskaņā ar noteiktu kārtību, nesaskaroties ar izvēles grūtībām. Padome nolemj, ka jauneklim jākļūst par sabiedrības pagātnes atmiņu glabātāju, pārņemot tās no Devēja. Jonam atklājas patiesība par īsto pasauli un visu, kas ar to saistīts - prieku, baudu un arī sāpēm.