Brigadieris Vldimirs Nikolajevičs Maškovs (Ļubšins) pat nenojauš, ka ikdienišķais gājiens uz veikalu pēc maizes un makaroniem izvērtīsies paar starpgalaktiskiem ceļojumiem. Pie visa vainīga tikšanās ar studentu trušādas cepurē, ar lielu somu un vijoli rokās (Gabriadze) un savādu puskailu cilvēku ar kaut kādu mazu aparātiņu, ko tas nosauca par "pārvietošanās mašīnu". Tikai nospied pogu un uzreiz kopā ar jaunekli nokļūsi tuksnesī – un ne jau kaut kādā Karakumā vai ļaunākajā gadījumā Sahārā, bet gan uz tuksnešu planētas ar nosaukumu Pļuk 215, tentūrā, Kin-dza-dza galaktikas spirālē.
Tēvs un dēls divatā ceļo pa postapokaliptisko Ameriku, ko klāj vienīgi pelni. Valda aukstums, debesis ir tumšas. Viņu galamērķis ir okeāns, bet nav zināms, kas viņus tur sagaida. Viņiem ir tikai viena pistole, ar ko aizsargāties pret sirojošām bandām. Filmas pamatā Kormaka Makārtija romāns.
Pa postapokaliptisko zemi, kas reiz bija Amerika, ceļo kāds vīrs. Caur tukšām pilsētām, izpostītām autostrādēm - pa zemi, kas pārvērtusies pelnos. Šeit nav civilizācijas un nekādu likumu. Ceļi pieder bandām, kad nogalinās cilvēku par pāri kurpju vai malku ūdens. Taču sacensties ar vientuļnieku nav pa spēkam nevienam - Īlaija pieveiks ikvienu, kas to izaicinās. Tomēr viņš necīnās par savu labklājību, viņam ir misija, ko viņš apņēmies veikt līdz galam.
Tūkstošiem gadu pēc tam, kad pasauli pāršalca neaptverami milzīga dabas kataklizma, cilvēce ir pielāgojusies dzīvei jaunajos apstākļos. Pa pasauli pārvietojas gigantiskas megapoles, burtiski "apēdot" savā ceļā sastaptās mazās pilsētas. Toms dzīvo diženās Londonas zemākajā slānī, un katra jauna diena šeit viņam ir cīņa par izdzīvošanu. Kādu dienu viņš satiek Esteri - bīstamu dumpinieci, kura bēguļo no likuma pārstāvjiem. Viņu ceļiem nebija jākrustojas, taču tieši viņiem abiem kopā būs lemts mainīt nākotni.