Mūziķi Džo un Džerijs, savām acīm redzējuši mafijas izrēķināšanos ar «citādi domājošajiem», ko kājas nes pamet pilsētu, taču ir problēma – vīriešu dzimuma orķestranti nevienam nav vajadzīgi, tādēļ abi kļūst par pievilcīgām lēdijām Džozefīni un Dafni. Ieradušies stacijā, no kurienes vilciens viņas un vēl bariņu laimīgo aizvedīs tālēs zilajās, abas viltus dāmas novērtē situāciju: visapkārt ir pievilcīgas sievietes, bet viņi – vīrieši – nevarēs laist vaļu saviem hormoniem! Un tad parādās Saldumiņš, kura, pēc Džerija vārdiem, izskatās kā nobriedis pumpurs pavasarī.
Iesprostots 1955. gadā, Mārtijs Makflajs saņem ziņu no sava drauga, profesora Emeta Brauna. Viņš atklāj, kur iespējams atrast DeLorean laika mašīnu. Tiesa, negaidīts atklājums neļauj Mārtijam nokļūt līdz palīdzībai no sava drauga. Izmantojot laika mašīnu, Mārtijs dodas uz mežonīgajiem rietumiem, kur viņa draugam jācīnās ar ļaundaru bandu, vienlaikus risinot mīlas jūtas pret vietējo skolotāju.
Titfīldas ciema iedzīvotāji ir satriekti, uzzinot, ka viņu dzelzceļa līnija tiks slēgta. Tāpēc vietējie iedzīvotāji Sems un Gordons nolemj pārņemt līniju un pierunā kādu iedzert mīlošu bagātnieku viņus finansēt, apsolot noorganizēt vilcienā bāriņu. Satiksmes ministrija viņiem piešķir mēnesi ilgu pārbaudes laiku. Tikmēr autobusu īpašnieki, negribēdami zaudēt pasažierus, cenšas izjaukt viņu plānus, izdomājot visnejaukākās sabotāžas, piemēram, iztukšojot stacijā ūdens rezervuāru, kas nepieciešams tvaika lokomotīves darbībai.