Ziemassvētki tuvojas, visa Vovilla derdzīgi gatavojas tiem un steidz pabeigt visus darbus. Mazā Sindija dodas uz pastu, lai apciemotu savu tēvu, un nejauši sastop Grinču. Visi ir dzirdējuši par Grinču, bet nav to redzējuši, it īpaši mazā Sindija. Grinčs draud sabojāt visiem Ziemassvētkus, nozogot tos. Grinčs to dara tikai tāpēc, ka bērnībā tieši Ziemassvētkos viņš tika atstumts no citiem tāpēc, ka bija citādāks kā pārējie.

Režisoram Fransuā Ozonam patīk ieintriģēt un izprovocēt skatītājus, un viņa rokās pat tabu tēma – šoreiz tā ir eitanāzija – kļūst par elegantu stāstu. “Es gribu, lai tu man palīdzi šo izbeigt,” meita dzird no astoņdesmit gadus vecā tēva pēc tam, kad viņš pārcietis insultu. Pieradis vienmēr panākt to, ko viņš vēlas, Andrē pārliecina savu emociju pārņemto meitu piepildīt arī šo viņa vēlēšanos. Franču režisors izvairās no pārmērīgas sentimentalitātes un aicina mūs pievienoties tuvam, emocionālam un bieži vien smieklīgam ģimenes ceļojumam ar paradoksāli laimīgām beigām.