Reiz sensenos laikos, tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis - cilvēkēdājs vārdā Šreks. Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Viņa ēdienā piepeši atradās akla pele, viņa gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki sivēntiņi nedeva miera ne mirkli. Viņus visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads. Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās izglābt Lorda līgavu - skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles. Šajā uzdevumā viņam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kurš bija gatavs darīt visu Šreka labā, tikai ne apklust.
Fiona un Šreks atgriežas no medusmēneša. Viņus sagaida vēstule no Fionas vecākiem ar uzaicinājumu ierasties ciemos. Kopā ar pļāpīgo un brīžiem burtiski neizturamo Ēzeli jaunlaulātie dodas ceļā uz tālo karaļvalsti. Taču ne karalienei, ne karalim līdz jaunlaulāto ierašanās brīdim nav ne jausmas, kāds izskatās viņu jaunais znots un cik ļoti viņu mazā meitiņa ir... hmm... izmainījusies.
Naktī, kad piedzima Ronja, dārdēja pērkons. Zibens pāršķēla uz pusēm laupītāju vadoņa Matisa pili, taču vīrs par to nesatraucās – tik priecīgs viņš bija par meitas piedzimšanu. Šajā pašā naktī piedzima arī zēns Birks laupītāja Borkas ģimenē. Borkas dzimta ar Matisa dzimtu bija naidojusies kopš neatminamiem laikiem. Un tad Borkas ļaudis izdomāja ievākties pils atšķeltajā pusē! Liktenis saved kopā Ronju un Birku, un viņi kļūst par draugiem. Tomēr tieši šobrīd sāncensība starp abām laupītāju saimēm ir vissīvākā… 1985. gadā “Ronja – laupītāja meita” saņēmusi Sudraba lāci Berlīnes kinofestivālā kā filma ar neparasti bagātīgu fantāziju.