Braiens pamazām sāk ienīst romiešu iekarotājus. Viņam iepatīkas dumpīgā ebrejiete Judīte, tāpēc viņš pievienojas “Jūdejas Tautas frontei” jeb JTF. Tā liek Braienam uzrakstīt dumpīgu saukli uz Romas prefekta Pilāta pils mūra, taču viņu pieķer kāds romiešu leģionārs. Neiedziļinājies saukļa saturā, bet sašutis par Braiena šausmīgo gramatiku, viņš liek Braienam pareizi uzrakstīt saukli simts reizes. Pamazām Braiens iekuļas arvien lielākās nepatikšanās, līdz galu galā viņam tiek piespriesta piesišana pie krusta. Filma vairākās aptaujās ir ieguvusi atzinību kā viena no smieklīgākajām komēdijām, lai gan daudzās valstīs tā ilgu laiku bijusi arī aizliegta, piemēram, Itālijā pat vairākas desmitgades reliģisku iemeslu dēļ.

Reiz sensenos laikos, tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis - cilvēkēdājs vārdā Šreks. Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Viņa ēdienā piepeši atradās akla pele, viņa gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki sivēntiņi nedeva miera ne mirkli. Viņus visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads. Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās izglābt Lorda līgavu - skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles. Šajā uzdevumā viņam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kurš bija gatavs darīt visu Šreka labā, tikai ne apklust.