Naktī, kad piedzima Ronja, dārdēja pērkons. Zibens pāršķēla uz pusēm laupītāju vadoņa Matisa pili, taču vīrs par to nesatraucās – tik priecīgs viņš bija par meitas piedzimšanu. Šajā pašā naktī piedzima arī zēns Birks laupītāja Borkas ģimenē. Borkas dzimta ar Matisa dzimtu bija naidojusies kopš neatminamiem laikiem. Un tad Borkas ļaudis izdomāja ievākties pils atšķeltajā pusē! Liktenis saved kopā Ronju un Birku, un viņi kļūst par draugiem. Tomēr tieši šobrīd sāncensība starp abām laupītāju saimēm ir vissīvākā… 1985. gadā “Ronja – laupītāja meita” saņēmusi Sudraba lāci Berlīnes kinofestivālā kā filma ar neparasti bagātīgu fantāziju.

Vecākie brāļi iesaukuši Tilu par Muļķīti, jo viņš sarunājas ar putniem un kokiem un domā, ka cilvēkam vienmēr jābūt godīgam. Kad izpalīdzīgais un labsirdīgais Muļķītis dala savu trūcīgo kliju plāceni ar kādu ubagu, kā atlīdzību viņš saņem negaidītu dāvanu – zelta zosi. Muļķītis grib nest zosi uz pili, lai uzdāvinātu vienmēr noskumušajai princesei Luīzei, taču izrādās, ka zosij ir kāda savāda īpašība – tai pielīp visi, kas to kāro iegūt sev. Tā nu uz pili dodas gara ļaužu virtene, ieskaitot mācītāju, tēvu un dēlu laupītājus un vēl daudzus citus.

Ir pienācis laiks, kad vecajam karalim ir jāatdod tronis vienam no trim dēliem. Tādēļ viņš apsola troni tam, kurš sagādās vissmalkāko paklāju, un palaiž vējā trīs burvju spalvas kā ceļa rādītājus. Vecākie brāļi ir pārliecināti, ka iegūs troni bez īpašas piepūles. Taču trešais dēls tiek apsmiets – viņa spalva tiek iepūsta mežā. Tur puisis satiek burvju vardi, kura viņam sniedz meklēto. Kas notiek tālāk? To redzēsit vienā no skaistajām brāļu Grimmu pasakām par spītību, gudrību un draudzību.