Filma “Dvēseļu putenis” atspoguļo latviešu tautas cīņu par neatkarību un to, ka Latvijas valsts esamība nav pašsaprotama. Mūsu brīvība ir nopelnīta ar pašaizliedzību un visdārgāko ziedojumu - cilvēku dzīvībām. Filma izved cauri vēsturiskajiem notikumiem, padarot tos par personīgo pieredzi. Tā ir stāsts par latviešu saknēm un Latvijas valsts vērtībām. “Dvēseļu putenis” ir mūsu pateicība cilvēkiem, kuru izvēles toreiz ļauj mums dzīvot neatkarīgā valstī šodien.”
19. gadsimta otrā puse Slātavas un Čangalienas pagastos. Bagāto Oļiņu audžumeita Liena iemīl nabadzīgo Gaitiņu dēlu Kasparu, taču Oļiņiete grib Lienu izprecināt bagātajam prātniekam, kurš zemes mērīšanu prot izmantot savā labā. Lienai no Kaspara piedzimst meitiņa, viņa aiziet no mājām un dzīvo pie Annužas, bet tad uzzina par Kaspara nogalināšanu, un izdara pašnāvību. Annuža atklāj Oļiņietei, ka Liena bijusi viņas īstā meita, kas uguns grēka laikā samainīta.
1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs ar izbēgušajiem cietumniekiem. Pasaulē jaunieši steidz pielūgt mirušo Nirvanas solistu Kurtu Kobeinu. Bet vietējās skolas devītās klases skolnieks Jānis ar zubra līmeņa mācību sasniegumiem cenšas būt neviena nepamanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas tīneidžera dzīvē – ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams būs kauns, bet tikpat iespējams tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.
13. gs pirmā puse, Zemgale. Romas vara sāk cirst krustus arī Baltijas zemēs. Pēc valdnieka Viestura un viņa dēla negaidītas nāves par karali Zemgalē kļūst jaunais Namejs. Bet karaļa varas gredzenu un tiesības valdīt šajā bagātajā un nozīmīgajā vietā jau iekārojis kāds cits. Maksis, pāvesta sūtīts izputējis augstmanis, kuram visi līdzekļi un paņēmieni ir gana labi, lai sasniegtu kāroto – varu. Veikli plāni, ciniski paņēmieni, krusta kari. Vai Namejam izdosies apvienot spēkus, uzvarēt pretiniekus un nodevējus un kļūt par brīvības sēklu laiku laikos. Likteņa vērpējas lemto mēs ieraugām tikai pārbaudes stundā.
Filma pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma Baltā grāmata. 19. gadsimta beigas Latvijā. Mūsmājās kopā ar māti, vectēvu un vecomāti dzīvo mazais kalpa dēlēns Jancis, viņa pasaule nesniedzas tālāk par apvārsni un dzīve rit saskaņā ar dabas cikliem – no ziemas caur pavasari, vasaru un rudeni līdz jauniem Jurģiem.
Filmas darbība notiek Rīgas nomalē, Grīziņkalnā, vienā no strādnieku rajoniem, uzreiz pēc 1905. gada revolūcijas. Vārnu ielas bērni, kuru tēvi strādā tuvējās fabrikās un rūpnīcās, stājās pretī "Tuliāna impērijai" — puišeļu grupai, tirgoņu bērniem no blakus esošās Lauku ielas.
Savienojot 1990. gada Dziesmu svētku fragmentus ar stāstiem, kas atspoguļo Baltijas valstīs dzīvojošo cilvēku likteņus, Juris Podnieks ir izveidojis uzskatāmu liecību latviešu, lietuviešu un igauņu tautu politiskās pašnoteikšanās cīņai.