Režisoram Fransuā Ozonam patīk ieintriģēt un izprovocēt skatītājus, un viņa rokās pat tabu tēma – šoreiz tā ir eitanāzija – kļūst par elegantu stāstu. “Es gribu, lai tu man palīdzi šo izbeigt,” meita dzird no astoņdesmit gadus vecā tēva pēc tam, kad viņš pārcietis insultu. Pieradis vienmēr panākt to, ko viņš vēlas, Andrē pārliecina savu emociju pārņemto meitu piepildīt arī šo viņa vēlēšanos. Franču režisors izvairās no pārmērīgas sentimentalitātes un aicina mūs pievienoties tuvam, emocionālam un bieži vien smieklīgam ģimenes ceļojumam ar paradoksāli laimīgām beigām.
Sivēnam Vilberam ir bail no sezonas beigām, jo viņš zina, ka drīz tiks celts uz galda pusdienās. Kopā ar Šarloti, zirnekli, kas dzīvo viņa aizgaldā, viņi izstrādā plānu, lai būtu droši, ka tas nekad nenotiks.
Kathultas sētā Zviedrijā dzīvo Svensonu ģimene - tēvs, māte, meitiņa Ida un dēlēns Emīls. Emīla labsirdība un enerģija liek viņam iejaukties visā apkārt notiekošajā, bet rezultāti parasti nav tādi kā sākumā gribēts.
6000 dolāru! Tāda ir naudas summa, kuru Krenku ģimene katru gadu tērē Ziemassvētkiem. Taču šogad Luteram Krenkam ir plāns - viņš beidzot nolēmis aizbēgt no Ziemassvētku kņadas un ietaupīt krietnu summiņu naudas. Plāns ir vienkāršs - viņš kopā ar sievu Ziemassvētkos dosies atpūsties uz siltākām zemēm. Lai gan pašam Luteram šī ideja šķiet ģeniāla, kolēģi un kaimiņi uzskata, ka viņš sajucis prātā. Un kad svētku priekšvakarā viņu meita paziņo, ka svētkos ieradīsies apciemot vecākus, Krenku pāris beidzot kapitulē un steidz glābt kas glābjams, uz ātru roku meklējot eglīti un gādājot dāvanas. Jo ir taču Ziemassvētki...