Filmas scenārija pamatā ir leģenda par karali Arturu un viņa Apaļā galda bruņiniekiem. Karalim Arturam ir pils Kamelota, bet nav zirga. Tad nu viņš, cerot, ka neviens nepamanīs starpību, tēlo, ka jāj, un pāri šķēršļiem lec ne sliktāk kā zirgs, bet iespaidīgā pakavu klaboņa rodas no divu kokosriekstu čaulu klabināšanas. Pa ceļam viņš savāc vēl vairākus bruņiniekus, un, Dieva mudināti, visi dodas meklēt Svēto Grālu, metoties iekšā piedzīvojumos, kas attēloti komiskās etīdēs. Piemēram, cenšoties ieņemt franču bruņinieka pili, viņi nonāk apšaudē, kur katapultē govis.

Reiz sensenos laikos, tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis - cilvēkēdājs vārdā Šreks. Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Viņa ēdienā piepeši atradās akla pele, viņa gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki sivēntiņi nedeva miera ne mirkli. Viņus visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads. Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās izglābt Lorda līgavu - skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles. Šajā uzdevumā viņam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kurš bija gatavs darīt visu Šreka labā, tikai ne apklust.

Aizeks ir divreiz šķīries rakstnieks no Ņujorkas, kurš ir pametis darbu un baidās, ka gaidāmā grāmata viņam nenesīs lielus ienākumus. Viena no viņa bijušajām sievām arī raksta grāmatu par viņu kopā pavadīto laiku. Viņš satiek nedaudz pretenciozo Mēriju, kura tiekas ar Aizeka precēto draugu Jeilu. Sākotnēji viņš Mērijai neiepatīkas, bet tad raisās interese un viņi iemīlas…