Mūziķi Džo un Džerijs, savām acīm redzējuši mafijas izrēķināšanos ar «citādi domājošajiem», ko kājas nes pamet pilsētu, taču ir problēma – vīriešu dzimuma orķestranti nevienam nav vajadzīgi, tādēļ abi kļūst par pievilcīgām lēdijām Džozefīni un Dafni. Ieradušies stacijā, no kurienes vilciens viņas un vēl bariņu laimīgo aizvedīs tālēs zilajās, abas viltus dāmas novērtē situāciju: visapkārt ir pievilcīgas sievietes, bet viņi – vīrieši – nevarēs laist vaļu saviem hormoniem! Un tad parādās Saldumiņš, kura, pēc Džerija vārdiem, izskatās kā nobriedis pumpurs pavasarī.
Students Džefrijs Boumonts atgriežas dzimtajā mazpilsētā pēc tam, kad viņa tēvu piemeklējusi sirdstrieka. Atradis pamestā pļavā cilvēka ausi un sapratis, ka policija neļaus viņam iesaistīties izmeklēšanā, Džefrijs pats cenšas atrisināt šo mistēriju, iesaistot arī izmeklētāja Viljamsa meitu Sendiju, kurai pret puisi rodas simpātijas. Jauniešiem ir aizdomas, ka notikumā iesaistīta skaistā dziedātāja Dorotija Valensa. Pamazām Džefrijs tuvojas Dorotijas tumšajai, sagrozītajai pasaulei, kur sastopas ar šķietami mūžīgā seksa trūkumā dzīvojošo psihopātu Frenku Būtu un iepazīst mazo, jauko pilsētiņu no pavisam citas puses.