Reiz sensenos laikos, tālā purvā dzīvoja kašķīgs milzis - cilvēkēdājs vārdā Šreks. Viņa vientulīgo dzīvi pēkšņi satracināja uzmācīgu un kaitinošu pasaku varoņu ierašanās. Viņa ēdienā piepeši atradās akla pele, viņa gultā gulēja lielais, ļaunais vilks un trīs bezpajumtnieki sivēntiņi nedeva miera ne mirkli. Viņus visus no dzimtās karaļvalsts bija padzinis ļaunais Lords Farkvads. Lai glābtu viņu mājas, nemaz nerunājot par savām, Šreks ar ļauno Lordu noslēdza vienošanos un devās izglābt Lorda līgavu - skaisto princesi Fionu no briesmīgā pūķa liesmojošās rīkles. Šajā uzdevumā viņam līdzi devās asprātīgais ēzelītis Donkijs, kurš bija gatavs darīt visu Šreka labā, tikai ne apklust.
Robotos ir ieprogrammēti trīs likumi, kas neļauj nodarīt ļaunu cilvēkam. Viens robots šos likumus pārkāpj un ja to spēj izdarīt viens robots, tad cilvēku rase ir apdraudēta. 2035. gads
Daudziem cilvēkiem tas bija daudz ko: skaists karavīru karalis, pilns ar jaunības ambīcijām, drosmi un augstprātību, vadot savu mazo armiju pret milzu Persijas spēkiem ... dēls, kurš izmisīgi vēlas sava pakaļgala tēva apstiprinājumu, nocietināts kaujas, un kurš cīnījās starp savu lojalitāti tai un mīlestību pret savu māti ... nežēlīgo iekarotāju, kurš nekad nav zaudējis kauju un pastūma savus karavīrus zināmās pasaules galos ... redzētāju, kura sapņus, varoņdarbus un likteni atstāja viņu vēsture, palīdzot veidot mūsu pasauli šodien. Viņš bija tas viss un vēl vairāk. Viņš bija Aleksandrs Lielais.