Mūziķi Džo un Džerijs, savām acīm redzējuši mafijas izrēķināšanos ar «citādi domājošajiem», ko kājas nes pamet pilsētu, taču ir problēma – vīriešu dzimuma orķestranti nevienam nav vajadzīgi, tādēļ abi kļūst par pievilcīgām lēdijām Džozefīni un Dafni. Ieradušies stacijā, no kurienes vilciens viņas un vēl bariņu laimīgo aizvedīs tālēs zilajās, abas viltus dāmas novērtē situāciju: visapkārt ir pievilcīgas sievietes, bet viņi – vīrieši – nevarēs laist vaļu saviem hormoniem! Un tad parādās Saldumiņš, kura, pēc Džerija vārdiem, izskatās kā nobriedis pumpurs pavasarī.
Sergejs, topošais mūziķis, nejauši satiek kurlmēmu meiteni Natašu un iemīlas viņā. Viņam ir stipri jāizmainās, lai sagatavotos jaunām attiecībām ar savādākiem un ļoti ievainojamiem ļaudīm. Nataša ir kā ārzemniece vai citplanētiete, ar kuru Sergejam jāmeklē pilnīgi jauna sarunvaloda. Nataša centīgi mēģina izprast viņa mūzikas pasauli. Problēma ir tajā, ka Nataša dzirdi zaudēja kara laikā, un skaņas viņai saistās ar bailēm un sāpēm. Pat simfoniskās mūzikas koncerts viņai ir kā mocības.