Viena no pasaules kino klasiķa, itāliešu neoreālisma pamatlicēja Federiko Fellini slavenākajām filmām, kas ir aizkustinošs stāsts par cilvēku vientulību, atsvešinātību, par neaizsargātību un cerību. Dželsomīna ir vienkārša, sapņaina meitene, kura uzzina, ka viņas māsa Roza, ceļojošā spēkavīra Dzampano sieva, ir mirusi, un nu spēkavīrs ir ieradies pie Dželsominas mātes, lai ņemtu Dželsomīnu māsas vietā. Nabadzīgā māte pārdod Dželsomīnu Dzampano par nelielu naudas summu un ēdienu. Smalkās, emocionālās meitenes un neiecietīgā, raupjā spēkavīra likteņi no šī brīža ir cieši saistīti visu viņu dzīvi. Spēkavīrs iemāca meiteni spēlēt bungas, trompeti, dejot un izklaidēt publiku, bet izturas necienīgi un rupji. Ar salauztu sirdi, pamesta un atkal atrasta, pievilta, vientuļa visā savā dzīves gājumā, bet cerību pilna – maigā Dželsomīna visās situācijās spēj redzēt pasauli skaistu un brīnumu pilnu.
Stāsts par kādu tēvu, kuram jāatrod drosme un pārliecība, lai dalītos ar sava dēla Koltona neparasto un dzīves mainošo pieredzi. Koltons apgalvo, ka brīdī, kad piedzīvojis klīnisko nāvi, viņš devies uz debesīm un saticis dievu. Bērnišķīgā vieglumā viņš dalās ar apbrīnojamā ceļojuma detaļām un runā par notikumiem, kas notikuši vēl pirms viņa dzimšanas, tātad, notikumiem, par kuriem viņš neko nevarēja zināt.