Filmas scenārija pamatā ir leģenda par karali Arturu un viņa Apaļā galda bruņiniekiem. Karalim Arturam ir pils Kamelota, bet nav zirga. Tad nu viņš, cerot, ka neviens nepamanīs starpību, tēlo, ka jāj, un pāri šķēršļiem lec ne sliktāk kā zirgs, bet iespaidīgā pakavu klaboņa rodas no divu kokosriekstu čaulu klabināšanas. Pa ceļam viņš savāc vēl vairākus bruņiniekus, un, Dieva mudināti, visi dodas meklēt Svēto Grālu, metoties iekšā piedzīvojumos, kas attēloti komiskās etīdēs. Piemēram, cenšoties ieņemt franču bruņinieka pili, viņi nonāk apšaudē, kur katapultē govis.

Divreiz šķīries komiķis no Ņujorkas, četrdesmitgadīgais Elvijs Singers pārdomā savas pēdējās attiecības ar topošo naktsklubu dziedātāju Eniju Holu. Tās ir izjukušas, neskatoties uz to, ka Elvijs, cītīgi ejot pie psihoanalītiķa piecpadsmit gadu garumā, ir daudz ieguldījis sava rakstura uzlabošanā un sevis izprašanā. Viņš saasināti uztver uzspēlēti pārgudrus cilvēkus, ir juties mazvērtīgāks, būdams ebrejs, un ir uzaudzis ģimenē, kur vecāki vienmēr par visu strīdas.

Četras kāzas un vienas bēres – tieši tik daudz pasākumu apmeklē zvērinātais vecpuisis Čārlzs, līdz apjauš, ka ir atradis sava mūža lielo mīlestību. Amerikānieti Keriju viņš sastop jau pirmajās draugu kāzās – tāpat arī visās nākamajās, taču kaut kas visu laiku nostājas viņiem ceļā. Čārlzs, kurš vienmēr domājis, ka “es nekad”, beidzot pošas savām kāzām. Neiztrūkstošais britu humors, spilgti personāži, jautri pārpratumi – tas viss romantiskajā komēdijā “Četras kāzas un vienas bēres”.